НовостиФорумПишите намФотогалереяПоискАрхив

Фильм для НАТО про лесных братьев снял эсэсовец из детского сада

Ещё не утих скандал с размещением на сайте НАТО фильма «Лесные братья. Сражение за Балтию», в котором в позитивном ключе показаны нацистские коллаборационисты в военных кепи Вермахта и с германским оружием в руках, как стали известны новые сенсационные подробности. Подробнее »

 
PJOTRA AVENA POLITIKA LATVIJĀ KĀ KRIEVU LIBERALISMA SPOGULIS
Nesen Krievijas – Latvijas attiecību laukā ir ienācis krievu oligarhs Pjtrs Avens. Formāli viņš ieņem pieticīgo Latvijas – Krievijas biznesa padomes līdzpriekšsēdētāja vietu no Krievijas puses. Fatiski Avens ir kļuvis par Krievijas ēnu vēstnieku Latvijā, pēc savas ietekmes atbīdot otrā plānā  īsto vēstnieku Aleksandru Vešņakovu. Tā situāciju uztver Latvijas oligarhi, kuri attiecās pret Avenu kā pret Krievijas politikas pelēko kardinālu Latvijā.

Patiecoties tai skaitā arī Avenam Krievijas – Latvijas attiecību dienaskārtība lielā mērā ir novesta līdz divpusējo attiecību ekonomiskam blokam. Krievijas tautiešu tiesību  diskriminācijas aizstāvība ir pārgājusi deklaratīvā plaknē. Krievijas puse sāk mazāk ievērot Latvijas politiku nacistu līdzgaitnieku attaisnošanai.

Protams, ne viens vien Avens ir šīs politikas lokomotīve. Oligarha uzskati tiek labi papildināti ar Krievijas Prezidenta palīga ārpolitiskajos jautajumos Sergeja Prihodjko „pragmatisko” kursu, kas ir virzīts uz Krievijas tranzīta ravu palielinājumu Baltijas ostu virzienā. Avena politika tiek īstenota uz Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova fona, kurš nav varējis izstrādāt savu skaidru politisko kursu, Baltiju uzraugošā Krievijas ĀM Eiropas otrā departamenta apjukumu, par Baltijas valstim atbildīgo ārlietu ministra vietniea Vladimira Titova pasīvo poziciju un Krievijas transporta ministra Igora Levitina personīgo ieinteresētību tranzīta palielināšanā Baltijas ostu virzienā.

Tieši šādā kontekstā Avens sāka izstradāt savu sadarbības politiku ar labējiem Latvijas politiķiem un oligarhiem. Un uzlabot viņu attiecības ar Maskavu, pasniedzot viņus kā visperspektīvākos partnerus Krievijas pusei Latvijā. Ir skaidrs, ka lobēšanas iespējas Avenam ir lielākas nekā parējiem Krievijas – Latvijas attiecību lauka dalībniekiem. Un arī motivācija ir lielāka, jo ietver sevī to, ka Avenam ir dzimtas saknes Latvijā.

Kāpēc savu politiku Latvijā Avens īsteno tieši šajā veidā? Kāpēc viņš orientējas uz labējiem Latvijas politiķiem, kuri ir Krievijas tautiešu tiesību pārkāpumu adepti, bet neatbalsta krievu kopienes politiķus? Lieta ir tāda, ka Avens ir Krievijas labēja politiska spektra pārstāvis. Un viņam nepatīk kreisie. Bet krievvalodīgo Latvijas vēlētāju lauka partijām, pat tām, kuras mēģina virzīties pie „Saskaņas centra” zelta vidusceļa, ir kreiso un socioāldemokrātisko vērtību imidžs (bet tomēr šis imidžs nevisai atspoguļo saturu). Bet labējie Latvijas politiķi ir gājuši Avenam pie sirds.

Īstenībā Avens rīkojas pēc 80.gadu beigu – 90.gadu sākuma Krievijas demokratu parauga. Tai laikā viņi, taja skaitā Boriss Jeļcins, atbalstīja labējās tautas frontes Baltijas valstīs, aizvērot acis uz viņu krievu fobijas un revanšistskajiem lozungiem. Un negribēja nekādas darīšanas ar kreiso interfronti, kuru atbalstīja krievvalodīgie iedzīvotāji. Tāpat kā negribēja nekādas darīšanas ar pašām krievvalodīgo kopienām. Starp citu, tad tikai Ļeņingradas televīzijas un Aleksandra Nevzorova palīdzību Latvijas krievvalodīgajiem politiķiem izdevās atklāt patiesību par notiekošo PSSR iedzīvotājiem, kuriem bija iluzijas par latviešu „demokrātiskajiem” politiķiem.

Toreiz, 80.gadu beigu un 90.gadu sākuma krievu demokrātu un baltijas nacionālistisko politiķu alianses rezultatā 1991. gadā notika Baltijas valstīs dzīvojošo krievvalodīgu iedzīvotāju interešu nodošana. Viņi, ar demokratisku kļuvošo Kremli, tika atstāti vietējiem nacionālistiem. Tagad Avena draudzība ar Latvijas labējiem politiķiem veicina Latvijā izveidojušos status – kvo stiprināšanai – krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību masveida neievērošanu.

Žēl, ka Krievijas liberalisms nevar tikt vaļā no sava gadsimtiem ilgā lāsta – vājas un amorfas ārpolitikas, kura katru reizi pie liberāļiem noved pie Krievijas pozīciju vājināšanās.  Diemžēl, viena no krievu liberāļu vadoņa Anatolija Čubaisa tēzem par „liberālo impēriju” tā arī paliek par tīri teorētisku pieņēmumu.

Dmitrij Jermolajev
04.09.2010


 

Вернуться назад Версия для печати
 
 
 
В случае опубликования материалов ссылка на "Riga.Rosvesty.ru" обязательна.
Федеральный еженедельник «Российские Вести»
Все права защищены 2006 ©