НовостиФорумПишите намФотогалереяПоискАрхив

С Новым годом, 2017-м!

С Новым годом, 2017-м! Семнадцатый год в России – говорящая цифра. Её знает каждый житель нашей страны. Поэтому поздравления с наступающим семнадцатым годом звучат несколько двусмысленно.
Подробнее »

 
Krievijai ir jākļūst par dinamiski attīstošos civilizāciju
Padomju Savienības sabrukums, desmitgadēs izveidotā sabiedriski - sociālā veidojuma krahs, spēcīgā Krievijas ģeopolitiskā atkāpšanās, atstāja  krievu tautu, kā arī mūsu tautiešus, kuri1991. gadā palika  ārpus "jaunās" Krievijas robežam, pasaules uzskatu šoka stāvoklī. Tas arī bloķē spēju izstrādāt dinamisku attīstības ceļu.

Vēsture

Krievijas vēstures atskaites punktu vieni sāk ar  "vikingiem", citi ar Kijevas valsts izveidošanos , vēl citi ar kristietības pirmsākumiem Krievijā. Tie bija ievērojami notikumi, bet tie tomēr attiecās uz „pirmsmongoļu” Krieviju, kuras politiski – sociālā sistēma sabruka līdz ar mongoļu ordu iebrukumu, kas nāca no austrumiem.
Kā redzams, par Krievijas valsts nepārtrauktas vēstures atskaites punktu vajadzētu skaitīt laiku no Aleksandra Ņevska, kas lika pamatus jaunai valstij zem ordas protektorāta. Tieši Aleksandrs Ņevskis savienoja kopā pareizticīgo krustu un Āzijas bezgalīgoss plašumus. Tieši Ņevskis ar savu aliansi ar Austrumiem novilka robežu starp topošo Krievijas civilizāciju un Eiropu.

Ņevskis ir ielicis pamatu diviem krievijas civilizācijas meridiāniem: garīgo saikni ar Āziju, kas vēlāk ļāva Krievijai bezgalīgi paplašināties uz austrumiem, un starpību ar Rietumiem. Vēlāk tieši šis divas Krievijas ērgļa galvas noteica Krievijas ģeopolitiku.
Ņevska ielikto paradigmu reālais apveids tika iegūts Vasilija Otrā, Ivana Trešā un Ivana Ceturtā „Bargā” valdīšanas laikā. Krievijas tālāka virzīšanās Āzijā tika atzīmēta ar „kasimova” hanistes absorbciju, kas ielika pamatu Krievijas valsts daudznacionājam raksturam. Pēc tam notika „astrahaņas” un „kazaņas” hanistu iekarošana, Sibīrijas apgūšanas sākums un ilgstošs Livonijas karš Rietumos. Balstot saviem spārniem  Austrumus un Rietumus, Ivana Trešā valdīšanas laikā Krievijas ērglis ieguva romiešu Bizantijas kroni un koncepciju "Maskava -. Trešā Roma".

Krievijas valsts paradigma pārvarēja nežēlīgos juku laikus 17.gadsimta sākumā. Bet pēc tam visā 17.gadsimta garumā Maskava turpināja de facto nostiprināt savu imperijas statusu. Bet šeit notika pirmā krievu identitātes šķelšanās - Nikona reforma kā samaksa par Ukrainas pievienošanu. Imperijas unifikācijas brāziena rezultātā tika izdarīts stiprs trieciens Krievijas apziņas dziļumiem.

Pēteris tikai pabeidza viņa tēva Alekseja Mihailoviča iesākto darbu - pēc patriarhāta atcelšanas Maskava pārstāja būt par Trešo Romu, un pasludināja sevi par Eiropu. Aizmirstot par Ņevska Krievijas pamatā ielikto "starpības" ar Eiropu stūrakmeni.

Tā rezultātā Krievijas elite centās kļūt eiropejiska, bet tauta pamazām sāka kļlūt aziātiska. Bet baznīca bez patriarha vadības vairs nevarēja notūrēt ne uz Rietumiem tiekstošos eliti, ne Āzijas beztiesībā kritošos iedzīvotājus. Tā rezultātā 1917.gadā Krievija tika saplosīta divās daļās: elite aizbēga uz Rietumiem, bet tauta, padzenot aristokrātiju, izveidoja Āzijas tipa totalitāru sabiedrību.

Šo divu daļu apvienošanās notika tikai Lielā Tēvijas Kara laikā sniegotajos piemaskavas laukos un pēdējos metros pirms Volgas. Tieši tur dzima mūsdienu Krievijas civilizācija, kas apvieno sevī Āzijas bezgalību un mūsu valsts attālināšanos no jēdziena "Maskava - Trešā Roma". Tieši šajās smagajās cīņās tika novilkta strīpa starp Krievijas civilizāciju un Rietumiem, kura parādījas mūsu zemē ar tankiem.

Visa mūsu valsts pēckara vēsture bija mēģinājums ietērpt Lielā Tēvijas Kara laikā dzimušo civilizēto ideoloģiju vecajās komunistiskās formās. Tā rezultātā 80.gadu beigās šīs formas vienkārši pārplīsa, bet, diemžēl, kopā ar valsti.

Mūsdienīgums

No augstāk minēta izriet, ka 1991.gadā nekāda katastrofa nenotika. Tieši pretēji, Krievija, pārrāva Āzijas ar komunistisku nokrāsu važas un nepakļāvās kārdinājumam pievienoties Eiropejiski – transatlantiskajai civilizācijai. Tā izgāja uz sava patstavīgā Krievijas civilizācijas ceļā, kas apvieno sevī Romas mantojumu ar nebeidzamajiem Āzijas plašumiem.

Krievijai ir vienkārši jāapjēdz, ka tā var turpināt pastāvēt Krievijas vēsturiskajā paradigmā, kas tika ielikta Aleksandra Ņevska un Ivana Trešā laikos, pat bez tas teritoriālajām nomalēm. Cita lieta ir tā, ka vēsturiskai Krievijas aurai ir jābūt atbalstītai ar mūsu "maigo varu", piemēram, ar mūsu kultūras, valodas, izglītības, informācijas plūsmu izplatīšanu.

Krievija ir izgājusi attīrīšnnos juju laikos un tagad ir lielākā „kaislīgas ietekmes” lielvalsts pasaulē. Tieši to ir sajutis patreizējais Krievijas prezidents Dimitrijs Medvedjevs, piedāvājot virzīt šo „kaislīgo” enerģiju valsts modernizācijas labā.

Krievijai, kā juku laikus godam pārdzīvojušai valstij, vairs nav jāķeras pie konservatīvām vērtībam. Tas ir novecojušu valstu mantojums. Krievijai, balstoties uz savu diženo vēsturi, augsti izglītotajiem iedzīvotājiem, dabas resursiem un neizmērojamiem plašumiem, vienkārši ir pienākums kļūt par visu pasaules inovatīvo un revolucionāro ideju koncentrāciju. Tas piepildīs 21.gadsimtā Krievijas impērijas kuģa buras ar labu ceļa  vēju, kas kā karogu nes „lielās krievijas civilizācijas” ideālus. Un nav jābaidās no vētras. Pārdzīvojam juku laiku purvu, tiksim galā ar atjaunošanas viesuļvētras spēku.

Dimitrij Jermolajev

http://www.regnum.ru/news/polit/1341175.html

29.10.2010






           

 

Вернуться назад Версия для печати
 
 
 
В случае опубликования материалов ссылка на "Riga.Rosvesty.ru" обязательна.
Федеральный еженедельник «Российские Вести»
Все права защищены 2006 ©